Reiz Burtnieku ezerā salaka ar ķīsi saderējuši skrieties no Košķeles līdz Burtnieku Lielajam krogam: kurš būšot naigāks, tas palikšot ezerā dzīvot; kurš ne, tam jāpošas uz citurieni. Labi. Bet ķīsis gudrinieks, labi redzēdams, ka ar taisnību vien galā netiks, pamanījies ieķerties salakai astē un lai tikai nu velk.
Ceļa galā salaka, kā jau tāda žigla, ātri apcirtusies riņķī: “Vai ķīsis vēl tālu?” Bet še tev nu! Ķīsis lepni jo lepni uzsauc šij aiz muguras: “Kur tu tik ilgi biji?” Ko izgaidījos!”
Salaka nokaunējusies un saīgusi posusies no ezera laukā. No tā laika salakas vairs Burtnieku ezerā neesot.
K. Bramanis Rīgas apkārtnē