Zvēru pasakas

Grozgalvis

Grozgalvis (griezgalvis, tītiņš) ielaidies mājās, kur patlaban gani durvju priekšā azaidu ēduši. Bet saimniece, skopule, nemaz nepielējusi putrai pienu. Ēduši, ēduši, uz vienu reizi sāks tikai ganu meita aurēt: “Piena, piena! – piena putrai!”

Lasīt tālāk

Vīstiķis

Vistiķis (vītītes kauķis) ieraudzījis jaunu puisi ecējam. Ielaidies sīkos smalkos krūmos paslēpties un nu tikai klausījies, kā puisis trallinājis, visādi izlocīdams svilpojis. Mēģinājies puisim pakaļ un tā no tā laika palicis pie tādas dziesmas, pie tādas ierašas: arvienu sīkos krūmos…

Lasīt tālāk

Vālodze

Vālodze skrējusi uz Daugavu no laiviniekiem dziesmas mācīties; bet, par nelaimi, tobrīd neviens nedziedājis. Nu laidusies atpakaļ un ieraudzījusi tādu gabalu taļāk vecīti upmalā guļam.

Lasīt tālāk

Zīle

Zīle nolaidusies pagalmā, staba galā, un skatījusies, kur meitas, vai nedziedās? Bet pieaugušie visi bijuši pie darba; tikai divi bērni, saimnieces puika un kalpa puika, tikmēr dzīvojušies, kamēr sanīdušies.

Lasīt tālāk

Baltais rubenis

Baltais rubenis aizlaidies gana puikas stabuli noklausīties; bet tai dienā puikam tikai terkšķeles bijušas rokā. Rubenis ieklausījies tas pašas un aizlaidies terkšķēdams.

Lasīt tālāk

Melnais teteris

Melnais rubenis (teteris) ieskrējis namā, kur patlaban gaļa, riņķī griezdamās, stipri mutuļodama, vārījusies. Tas šim brīnum paticis, tādam nemierniekam, tūliņ steidzies purva malā, kur neviens neredz, un smiedamies sācis tikai riņķī griezties, vēl sauk-dams: “Bur, bur, bur, bur!”

Lasīt tālāk