Skopai saimniecei neviens nevarējis pa prātam izbēdāt: visus tā sunīja, lamāja un labprāt nevienam nedeva, ko tas bija pelnījis. Savam uzticamam sunim Krancim, kas sīkstules mantu dienu un nakti sargāja, arī ļoti reti deva ēst, bet toties vairāk ar žagaru…
Lasīt tālākZvēri slēpjas no kaķa
Ģēģerim bija suņa vietā kaķis, kas viņam ikdienas uz jakti līdz gāja. Daudzreiz viņam gan bija bez kāda medījuma mājā jāpārnāk, bet vienreiz viņam laimējās nošaut ļoti lielu briedi. Par to gauži priecādamies, ģēģeris tūliņ devās pēc zirga, lai nošauto…
Lasīt tālākVecais suns par bērna glābēju
Kādam saimniekam bija vecs suns, kuram deva ēst tikai sakaltušas garozas. Reiz suns satikās ar vilku, sūdzēja tam savas bēdas. Vilks sacīja: “Klausies, es tev došu labu padomu; bet kad tev labi klājas, neaizmirsti manis! Redzi, rītdien saimniece ar savu…
Lasīt tālākVilks kāzās
Vienam saimniekam bijis vecs suns, kurš pa mežu skraidīdams, bieži saticies ar vienu vilku un pēdīgi ar to iedraudzējies. Kad nu reiz suņa saimnieka mājā bijušas kāzas, tad suns, kaulus grauzdams, iedomājies arī savu draugu mežā, atvedis to mājā un…
Lasīt tālāk