Stirna reiz paslēpa bērnus šķūnī, piesacīdama: “Bērni mīļie! nelaidiet neviena iekšā, kamēr es jūs saukšu šādiem vārdiem: bērniņi mīļie, laidiet mani iekšā: pilni ragi siena, pilni ciči piena!” Labi! Bet stirna nav gabalu aizgājusi, te vilks klāt ar savu rupjo…
Lasīt tālākVilks un teļi
Vilks, gar teļu aploku ložņādams, kāri glūn uz teļiem. Saimnieks uzsauc: “Neglūni uz maniem teļiem!” “Kā? vai man tavu teļu nebūs brīv aplokā skatīties.”
Lasīt tālākZvēru kaŗš suņa dēļ
Vienam saimniekam bija liels suns Balčus. Vienreiz meža malā rudzus pļaujot, Balčus bija saimniekam līdz, skraidīja tur. Te atkūlās vilks, sacīdams: “Balču, brāl, es tevi edīšu!” Šis atsacīja: “Ko tu nu edīsi, tu redzi, ka esmu dikti vājš!” Vilks vaicāja:…
Lasīt tālākVilks nes āzi
Vilks satvēra āzi, pārsvieda uz muguras un stiepa uz mežu. Kazas prasīja: “Mikiņ, Mikiņ! nu tu aizjāji, bet kad nāksi atpakaļ?” “Redzēs gan, kā vedīsies; kas arī var zināt, vai maz jele vairs pārnāku.”
Lasīt tālākAuns ar vilku
Avens lieliem ragiem bij atšķīries no aitu pulka; blēdams nabadziņš skraidīja, citas aitas meklēdams. Te – kad tevi nolāpamais! – saskrējās krūtīs ar pašu vilku. Vilks uzkliedza: “Pieturi! man kas runājams, es tevi ēdīšu!”
Lasīt tālākĀzis baidās no vilka
Āzis dzēris pie upes. Padzēries, sitis kāju pie zemes un sacījis: “Ne par pašu vilku nebēdāšu!” Vilks, krūmos stāvēdams, to dzirdējis un uzsaucis: “Andriev, ko tu tur nu atkal runāji?”
Lasīt tālāk