Reiz vērsis gājis mežā ganīties un saticis pulka vilku. Vilki vaicājuši: “Vēršeli, vēršeli, vai tev nav bail no mums?” “Ko no tādiem kaķiem izbaidīšos?” Tā vārda pēc vilki briesmīgi saskaitās: tūliņ apstāja vērsi, nogāza gar zemi, sasēja kājas un lika…
Lasīt tālākVilks medībās
Vilks izgājis pamedīt. Izlavījās cauru dienu: nekā. Te ierauga oša galā strazdam ligzdu. Vilks tūliņ liels: “Nosviedi man vienu bērnu; ja ne, nokrimtīšu osi un apēdīšu jūs visus!” Strazds, muļķis, izbailēs nosviež arī. Otrā rītā vilks, ieēdies, klāt atkal: vēl…
Lasīt tālākAuns ar vilku
Reiz viens auns nomaldījies no gana un iegāš krūmos. No otras puses nāk viņam liels vilks pretī. Auns sabīstas un grib bēgt, bet vilks uzsauc: “Kur nu, draugs, steidzies, parunāsimies! Man dikti ēst gribis.”
Lasīt tālākLauva, zirgs un vilks
Zirgs ēd pakalnā un padikti pats pie sevis nopūšas: “Ne, to ilgāki vairs necietīšu! Ja Jēcis man vēl rītu tik smagu vezumu uzkraus, tad iešu pie sava ķēniņa, lauvas, žēlastību lūgties.” Bet tikko bērais šos vārdus izteicis, te lauva izlēc…
Lasīt tālākJaunais vilks ar aunu
Pavasarī auns ēdis uz rudzu zelmeņa. Jauns vilks, kas līdz šim tikai smaulas aitas bij redzējis, iznācis no meža un prātojis: “Diezin, vai tā būtu aita, vai ne? Ne, nebūs vis.” Gājis klātāk; bet auns pēkšņi apgriezies ar visiem ragiem…
Lasīt tālākVilks medī trusi
Vilks noķēris trusi un gribējis to norīt. Trusis teicis, ka viņa gaļa neesot garda, bet lai šis papriekšu noskaitot lūgšanu, tad gaļa labāki smeķēšot. Vilks nu prasījis, kā lai šis lūdzot. Trusis pamācījis lai sakot : “Lai mana pusdiena man…
Lasīt tālāk