Vienreiz vilks mežā kā skrējis, uzskrējis uz naglu un sadūris kāju. Sāpēs vilks atgulies garšļaukus, ka jādomā, tūliņ vai sprāgs. Krauklis, to redzēdams, pielaidies klāt un sācis jau mirējam acis knābāt; bet vilks kā ķēris, noķēris knābiķi un gribējis jau…
Lasīt tālākMājas lopi ceļ ēku
Senos vecos laikos visi māju lopi draudzīgi dzīvojuši kopā. Tiem bijusi mežā būdiņa, sūnām taisīta. Bet ir še tiem nebijis ilgi miers, jo būdiņu uzgājis vilks un tīkojis pēc taukā sivēna. Kādu dienu, kad sivēns sildījās būdiņā pie uguns, vilks…
Lasīt tālākCūka ceļ ēku
Vērsis, dzestrā rītā no kūts izlaists, pamanījis aiz muguras dīķi kūpam (miglojam). Tūliņ skrējis no mājas ārā, maurodams: “Bēdziet, bēdziet! zeme deg.” Sivēns, auns, zosins un gailis, to dzirdēdami, skrējuši arī vēršam pakaļ. Tā skriedami, visi pieci nonākuši mežā pie…
Lasīt tālākAuns ar vilku
Reiz atklīda auniņš no ganāma pulka un nomaldījās mežā, skrēja bļaudams. Te uz reizi to satiek vilks. Rīkli atplētis, viņš taisās norīt aunu. Šis izbailēs sāk vilku lūgties: “Nerij mani vēl tagad, es maziņš un vājš, pagaidi, kamēr izaugšu liels,…
Lasīt tālākAuns ar vilku
Izsalcis vilks, sirodams pa leju, ierauga aunu kalna galā un sāk kāpt kalnā, lai to aprītu. Šis iesaucas: “Pag, brālīti, ko kāpsi tik augstu, ko pūlēsies? Notupies turpat apakšā, izplēt muti un gaidi – es lekšu no kalna un ielekšu…
Lasīt tālākKaza un vilks
Mežā mazā istabiņā dzīvoja viena kaza ar diviem kazlēniem. Katrureiz, kad viņa izgāja laukā zāli ēst, viņa piekodināja bērniem, lai aiztaisa labi durvis, un lai cita neviena nelaiž iekšā, kā tik viņu pašu. Pārnākusi viņa sacīšot smalkā balsī: “Mīļie bērniņi,…
Lasīt tālāk