Velnu balle Vaczemē
Kādam saimniekam bija ļoti miegains, bet citādi čakls ganu puika. Tas savu gana uzdevumu ļoti labi izpildīja, bet rītos tomēr vairākkārt bija jāmodina, līdz uzcēlās
Kādam saimniekam bija ļoti miegains, bet citādi čakls ganu puika. Tas savu gana uzdevumu ļoti labi izpildīja, bet rītos tomēr vairākkārt bija jāmodina, līdz uzcēlās
Vecos laikos dzīvojuši kopā vienās mājās puisis un meita. Tie nemaz nevarējuši satikt; plēsušies kā suns ar kaķi. Citi ļaudis noskatījušies, teikuši: “Gan jūs abi
Agrāk vienam saimniekam bijusi ļoti skaista meitiņa. Saimnieka meitiņu nozadzis velns un audzinājis to pirtiņā. Saimniekam velns atstājis nozagtās meitiņas vietā savu bērnu. Saimnieka meitiņa
Kāds tēvs mirstot dalījis dēliem mantu. Viņam bijuši astoņas govis un divi zirgi, nevarējis nekā līdzīgi izdalīt. Tādēļ teicis: “Paņemiet katrs sienu, cik tad govju,
Kāds puisis ieraudzījis veci pie akmeņa guļam un uzsaucis: “Veci, celies, pērkons nāk, lietus līst!” Vecis uzlēcis, izcēlis kaklu gaisā: jā, nāk gan pērkons, bet
Reizu kādam ķēniņam bija pazudusi viņa vienīgā meita. Viens no viņa zaldātiem apņēmās to uzmeklēt un dabūt. Tas nu devies uz lielu ezeru, kāpa laivā
Vienam tēvam bija trīs dēli: divi gudri, bet trešais muļķis. Muļķis bija apguvis kurpnieka amatu, bet ļoti slinks un pārāk pašpārliecināts. Viņš dzirdēja, ka cilvēkiem
Lubānā vecus laikus bija rija tuvu pie muižas. Kādas divas verstes attālu bijis mazs šķūnītis un tai šķūnītī dzīvojis velns, bet tas gājis katru nakti
Reiz dzīvoja viens neprecējies traktiera kungs, kas savā traktierī viens pats izticis, tikai viena vecīga sieviņa bijusi, kas tam istabas izslaucījusi un māju apkopusi. Viņš
Reiz vecs zaldāts Ansis nāca no kara mājā un noguris, piekusis nolikās mežā uz cērpa pagulēt. Pamodies, viņš ātri paķēra raņicu un meklēja kādu kumosu
Jauns puisis caur nekārtīgu dzīvi pazaudē visu savu mantu un taisās slīcināties: bet ezera malā tas apdomājās sacīdams: “Ē! labāki taču dzīvošu un arī no
Dzīvojuši reiz divi brāļi. Viens bijis strādīgs un dievbijīgs, otrs slinks un gribējis labi dzīvot. Reiz slinkais brālis teicis: “Ka vai pats velns man naudu
Vecais velns nosūtījis mazo velnu uz zemi un pavēlējis tam, lai kārdina cilvēkus. Kurš piesaucot velna vārdu, to lai pie- rakstot. Mazais velns izstaigājies pa
Pa nakti velli top izsūtīti, lai tie cilvēkus ieved kārdināšanā un grēkos. Tā arī kādā naktī jauns vellēns tapa izsūtīts. Šis, neko neizdarījis, nedrīkstēja griezties
Velnam nomirusi māte un viņš to aizvedis uz kapiem un paglabājis. Noskatījies, ka citiem uz kapiem zied puķes, velnam arī gribējis uz savas mātes kapa
Kādam lielkungam bijušas visvisādas bildes, un viena arī tāda, kur velns virsū. Sulainim katru rītu bijis jānoslauka bildes; bet velna bildi tīšām nekad neslaucījis, drīzāk
Vienam tēvam bijuši divpadsmit dēli. Divpadsmito dēlu tēvs atdevis amatā pie kunga uz trīs gadi. Kungs bijis pats velns, kam pavisam bijuši divpadsmit mācekļu, puiku.
Kāds vīrs visu mūžu bija dzīvojis bezdievīgi vien. Viņam bija dēls un tas pamazām sāka arī tēvam pakal trakot. Te vienu dienu dēls laukā ara.
