Lapsai iegribējās ļaužu kārtā dzīvot: viņa sāka savā bedrē pīpi mutē ņemt un tabaku smēķēt. Iesmēķēja gan, bet nemaz nenokopa, tā kā uguns salmos (čužās) bij iekritusi, un svelme šo jau apņēmusi.
Beidzot, kad liesmas taisni virsū šāvās, lapsa uztrūkās, nezinādama, kur sprukt, ko darīt.
Neko darīt, lēca taisni caur uguni un apsvilināja bārdu, kājas un asti. Tā nu viņai klibai un vēl ar pliku asti bij jāstaigā citiem par apsmieklu.
K.Ansons Dobeles Vētras Bičuļos,A. Bīlenšteina kr., H.Bīlenšteina “Tiermärchen”