Lapsa, gudriniece, sadzirdējusi, ka cepta gaļa esot daudz gardāka nekā jēla, gribējusi izmēģināt. Reiz noķērusi vaboli, gājusi uz pieguļnieku ugunskuru otrpus upes, pļavmalā.
Lapsa nosēdusies šaipus upes pļavmalā uz krasta, turējusi vaboli ar abām ķepām uz ugunskura pusi, lai cepot.
Tad nu ēdusi. Vabole ēdot čaukstējusi. Lapsa noteikusi: “Laba gan, tikai sagruzdējusi.”