Lācis, savā migā gulēdams, reiz saķēris vienu nebēdīgu peli. Pele nu sākusi dikti lūgties, lai palaižot šo vaļā, nelaimes gadījumā šī arī viņam palīdzēšot.
Par tādu palīdzību lācis pasmējies un palaidis peli vaļā. Reiz lācis iekritis ķērāju cilpās un nekā vairs neticis vaļā, lai rāvies, kā raudamies. Pēdīgi atskrēsi arī atlaistā pele, pārgrauzusi kādu cilpu un tā palīdzēsi lāčam tikt vaļā.