Reiz viens auns nomaldījies no gana un iegāš krūmos. No otras puses nāk viņam liels vilks pretī. Auns sabīstas un grib bēgt, bet vilks uzsauc: “Kur nu, draugs, steidzies, parunāsimies! Man dikti ēst gribis.”
Lasīt tālākLauva, zirgs un vilks
Zirgs ēd pakalnā un padikti pats pie sevis nopūšas: “Ne, to ilgāki vairs necietīšu! Ja Jēcis man vēl rītu tik smagu vezumu uzkraus, tad iešu pie sava ķēniņa, lauvas, žēlastību lūgties.” Bet tikko bērais šos vārdus izteicis, te lauva izlēc…
Lasīt tālākZvēru kaŗš suņa dēļ
Viņos laikos suņi ar vilkiem dzīvojuši draudzībā. Tai pašā laikā vienam sunim bijis jākalpo tādam saimniekam, kas bezgalīgi skops un nejauks bijis. Vienu dienu šis pats suns satiekas ar vilku. Vilks prasa: “Draugs, kas tev kaiš, kadēļ tāds nolaidies?” “Jā,…
Lasīt tālākJaunais vilks ar aunu
Pavasarī auns ēdis uz rudzu zelmeņa. Jauns vilks, kas līdz šim tikai smaulas aitas bij redzējis, iznācis no meža un prātojis: “Diezin, vai tā būtu aita, vai ne? Ne, nebūs vis.” Gājis klātāk; bet auns pēkšņi apgriezies ar visiem ragiem…
Lasīt tālākVilks medī trusi
Vilks noķēris trusi un gribējis to norīt. Trusis teicis, ka viņa gaļa neesot garda, bet lai šis papriekšu noskaitot lūgšanu, tad gaļa labāki smeķēšot. Vilks nu prasījis, kā lai šis lūdzot. Trusis pamācījis lai sakot : “Lai mana pusdiena man…
Lasīt tālākCūka ar vilku
Cūka reiz satika vilku un vedināja viņu skrieties. “Labi, skriesimies arī tad, bet labi tālu; vai tu redzi to mazo mežiņu? Skriesim tur uz to mežiņu pa ceļu vien un vēl gabalu mežiņā iekšā, kamēr es bļaušu. Bet kas skrējienu…
Lasīt tālāk