Vērsis ceļ ēku

Reiz vērsis visus mājas kustoņus saaicināja kūti būvēt. Visi arī sanāca. Bet kad sāka būvēt, tad cits pēc cita aizgāja, jo darbs bija grūts. Nu vērsis viens pats kūti būvējis: ar ragiem dzinis baļķus augšā un lielām pūlēm to taisījis…

Lasīt tālāk

Vilks nes āzi

Vilks satvēra āzi, pārsvieda uz muguras un stiepa uz mežu. Kazas prasīja: “Mikiņ, Mikiņ! nu tu aizjāji, bet kad nāksi atpakaļ?” “Redzēs gan, kā vedīsies; kas arī var zināt, vai maz jele vairs pārnāku.”

Lasīt tālāk

Auns ar vilku

Avens lieliem ragiem bij atšķīries no aitu pulka; blēdams nabadziņš skraidīja, citas aitas meklēdams. Te – kad tevi nolāpamais! – saskrējās krūtīs ar pašu vilku. Vilks uzkliedza: “Pieturi! man kas runājams, es tevi ēdīšu!”

Lasīt tālāk

Āzis baidās no vilka

Āzis dzēris pie upes. Padzēries, sitis kāju pie zemes un sacījis: “Ne par pašu vilku nebēdāšu!” Vilks, krūmos stāvēdams, to dzirdējis un uzsaucis: “Andriev, ko tu tur nu atkal runāji?”

Lasīt tālāk

Aklais vilks

Reiz vērsis gājis mežā ganīties un saticis pulka vilku. Vilki vaicājuši: “Vēršeli, vēršeli, vai tev nav bail no mums?” “Ko no tādiem kaķiem izbaidīšos?” Tā vārda pēc vilki briesmīgi saskaitās: tūliņ apstāja vērsi, nogāza gar zemi, sasēja kājas un lika…

Lasīt tālāk

Vilks medībās

Vilks izgājis pamedīt. Izlavījās cauru dienu: nekā. Te ierauga oša galā strazdam ligzdu. Vilks tūliņ liels: “Nosviedi man vienu bērnu; ja ne, nokrimtīšu osi un apēdīšu jūs visus!” Strazds, muļķis, izbailēs nosviež arī. Otrā rītā vilks, ieēdies, klāt atkal: vēl…

Lasīt tālāk