Reiz vērsis visus mājas kustoņus saaicināja kūti būvēt. Visi arī sanāca. Bet kad sāka būvēt, tad cits pēc cita aizgāja, jo darbs bija grūts. Nu vērsis viens pats kūti būvējis: ar ragiem dzinis baļķus augšā un lielām pūlēm to taisījis…
Lasīt tālākVilks nes āzi
Vilks satvēra āzi, pārsvieda uz muguras un stiepa uz mežu. Kazas prasīja: “Mikiņ, Mikiņ! nu tu aizjāji, bet kad nāksi atpakaļ?” “Redzēs gan, kā vedīsies; kas arī var zināt, vai maz jele vairs pārnāku.”
Lasīt tālākAuns ar vilku
Avens lieliem ragiem bij atšķīries no aitu pulka; blēdams nabadziņš skraidīja, citas aitas meklēdams. Te – kad tevi nolāpamais! – saskrējās krūtīs ar pašu vilku. Vilks uzkliedza: “Pieturi! man kas runājams, es tevi ēdīšu!”
Lasīt tālākĀzis baidās no vilka
Āzis dzēris pie upes. Padzēries, sitis kāju pie zemes un sacījis: “Ne par pašu vilku nebēdāšu!” Vilks, krūmos stāvēdams, to dzirdējis un uzsaucis: “Andriev, ko tu tur nu atkal runāji?”
Lasīt tālākAklais vilks
Reiz vērsis gājis mežā ganīties un saticis pulka vilku. Vilki vaicājuši: “Vēršeli, vēršeli, vai tev nav bail no mums?” “Ko no tādiem kaķiem izbaidīšos?” Tā vārda pēc vilki briesmīgi saskaitās: tūliņ apstāja vērsi, nogāza gar zemi, sasēja kājas un lika…
Lasīt tālākVilks medībās
Vilks izgājis pamedīt. Izlavījās cauru dienu: nekā. Te ierauga oša galā strazdam ligzdu. Vilks tūliņ liels: “Nosviedi man vienu bērnu; ja ne, nokrimtīšu osi un apēdīšu jūs visus!” Strazds, muļķis, izbailēs nosviež arī. Otrā rītā vilks, ieēdies, klāt atkal: vēl…
Lasīt tālāk