Izsalcis vilks, sirodams pa leju, ierauga aunu kalna galā un sāk kāpt kalnā, lai to aprītu. Šis iesaucas: “Pag, brālīti, ko kāpsi tik augstu, ko pūlēsies? Notupies turpat apakšā, izplēt muti un gaidi – es lekšu no kalna un ielekšu…
Lasīt tālākKaza un vilks
Mežā mazā istabiņā dzīvoja viena kaza ar diviem kazlēniem. Katrureiz, kad viņa izgāja laukā zāli ēst, viņa piekodināja bērniem, lai aiztaisa labi durvis, un lai cita neviena nelaiž iekšā, kā tik viņu pašu. Pārnākusi viņa sacīšot smalkā balsī: “Mīļie bērniņi,…
Lasīt tālākCūka ceļ ēku
Kuilītis bija nodomājis mājas celt. Viņš lūdza vērsi, tekuli, lāci, zostēviņu un gaili talkā. Bet visi atteicās un aizbildinājās ar šādiem tādiem steidzamiem vasaras darbiem: vērsim jābeidzot pļava pļaut, tekulim jāmācot jēriņi lēkāt un badīties, lācim jāpārlūkojot dravas, zostēviņam jāsargājot…
Lasīt tālākStirna un vilks
Stirna reiz paslēpa bērnus šķūnī, piesacīdama: “Bērni mīļie! nelaidiet neviena iekšā, kamēr es jūs saukšu šādiem vārdiem: bērniņi mīļie, laidiet mani iekšā: pilni ragi siena, pilni ciči piena!” Labi! Bet stirna nav gabalu aizgājusi, te vilks klāt ar savu rupjo…
Lasīt tālākVilks un teļi
Vilks, gar teļu aploku ložņādams, kāri glūn uz teļiem. Saimnieks uzsauc: “Neglūni uz maniem teļiem!” “Kā? vai man tavu teļu nebūs brīv aplokā skatīties.”
Lasīt tālākZvēru kaŗš suņa dēļ
Vienam saimniekam bija liels suns Balčus. Vienreiz meža malā rudzus pļaujot, Balčus bija saimniekam līdz, skraidīja tur. Te atkūlās vilks, sacīdams: “Balču, brāl, es tevi edīšu!” Šis atsacīja: “Ko tu nu edīsi, tu redzi, ka esmu dikti vājš!” Vilks vaicāja:…
Lasīt tālāk