Rati

Seniem latviešiem nebija nekā, no kā taisīt ratu smērus. Viņi tos smērējuši ar saspiestām bekām. Tā smērēti rati esot dikti kaukuši. Izbraucot viņi sacījuši: “Kai byus, kai nabyus! Kai byus, kai nabyus!” Mājā pārbraucot viņi saukuši: “Kai beja, tai labi!…

Lasīt tālāk

Rausis

Reiz saimniece ņēma sviestu un sauju miltu un nodomāja izcept varenu rausi. Liekot uz lizes, rausis izskatījies tik garšīgs, ka saimnieces septiņiem bērniem un vectēvam siekalas saskrējušas mutē. Rausis to visu redzējis un sācis domāt, kā no tiem varētu atsvabināties.

Lasīt tālāk

Kā usnes cēlušās

Kad vācieši nonākuši latviešu zemē, tad viņi līdz ar citām lietām atveduši arī puķes. Latvieši tās pirkuši ar lielu prieku. Puķu pardevējs reiz ļoti slavējis kādu skaistu rozi, un to nopircis viens latvietis. Pārdevējs vēl īpaši pieteicis, ka puķe esot…

Lasīt tālāk

Apse un kārkls

Kad pagāni ķēruši Pestītāju, lai sistu krustā, Pestītājs paslēpies aiz apses, bet apse to dzinusi nost un solījusies nodot pagāniem. Pestītājs, bēgdams prom, teicis: “Drebi tu visu mūžu, tā kā es drebēju.” No tā laika apse sākusi drebēt un dreb…

Lasīt tālāk

Brīnuma miezis

Reiz pavasari bijis ļoti karsts laiks. Viena saimniece sacepusi maizi krāsnī un skrējusi uz tīrumu miežus laistīt. Atnākusi mājā, viņa lūko maizi krāsnī un redz, ka viens miezis uz cepoša kukuļa izaudzis un nogatavojies.

Lasīt tālāk