Dievs sācis lemt cilvēkiem un kustoņiem mūža garumus: Pirmais nācis zirgs un Dievs šim sacījis: «Tev būs trīsdesmit gadu!» «Tas ir par daudz,» sacījis zirgs. «Man ir vienmēr grūti jāstrādā un tā es vairs nevarēšu savu kaulu pavazāt.» Un tikmēr…
Lasīt tālākDieva dotā sieva
Kāds kungs bija atdevis kādam vīram meža stūrīti. Vīrs tūlin uzcēla mazu būdiņu, ietaisīja mazajā stūrītī lauciņus un apsēja labību. Bet mazie lauciņi neienesa tikdaudz, cik pārtikai vajadzīgs, vīram tādēļ bija jāiet pie kunga pelnīties. Kungs pavēlēja viņam celmus lauzt.…
Lasīt tālākDesmit stirnas
Kādam ķēniņam bij princese, kas varēja katru mīklu uzminēt. Caur to princese bij izdaudzināta pa pus pasauli. Visi nāca gudro princesi apbrīnot, visi pēc viņas precēt. Beidzot ķēniņš saka: “Ilgāki to nevaru vairs izturēt: katru dienu mana pils no preciniekiem,…
Lasīt tālākDažādi kustoņi par palīgiem
Vienam ķēniņam bija ļoti skaista meita. Pats saucis to vienādi par Skaistīti. Bet ķēniņam nomira sieva, Skaistītes māte, viņš apprecēja citu sievu. Tai arī bija bērni, tomēr tie nebija ne pusē tik skaisti. Tādēļ pamāte apskauda Skaistīti un vienādi vien…
Lasīt tālākBrīnums
Kāda ķēniņiene neieredz savu bērnu. Viņa saka uz ķēniņu: “Sapņos redzēju, ka mūsu meitene padarīs mums lielu negodu, tādēļ aizsūtīsim pie laika viņu uz svešumu.” Bet jaunā princese, to padzirdējuse, ataicina raganu, sacīdama: “Man nolikts svešumā dzīvot. Vaj nevari caur…
Lasīt tālākVilks un gani
Reiz gani ganīja mežmalā aitas. Atnāca vilks, vienu dienu aiznesa aitu, otru dienu aiznesa aitu. Tā, katru dienu staigādams, vilks ganiem aiznesa gandrīz visas aitas. Ko nu darīt? Kādu dienu viņi sacirta apses malku un izkurināja pirti. Izkurinājuši pirti, sauca…
Lasīt tālāk