Kad putni bij radīti, tad Dievs teicis: “Eitat nu paši pie cilvēkiem dziedāt mācīties!” Tūlin visi izklīduši. Arī lakstīgala ar lēli (nakts bezdelīgu) sarunājušies pasteigties: lakstīgala laidīšoties pie arāja, lēlis pie malējām maltuvē. Labi! Un nedabūja ne apskatīties — lakstīgala…
Lasīt tālākLēlis un lakstīgala
Visi putni bij izmeklējušies dziesmas; tikai lēlim ar lakstīgalu trūcis. Nu šie norunājuši: ko rītā celdamies pirmāk dzirdēšot, to par dziesmu paturēšot. Labi! Lēlis uzcēlies itin agri — gani patlaban lopus slaukuši: “Rīrū, rīrū!” un govs tai brīdī laidusi: “Čurr,…
Lasīt tālākVārna
Vārna redzējusi sētā, ka bērns nolaiza maizes riecienam biezpienu, bet maizi nemaz nekož. Māte rājusies: “Tu esi kārs, kārs, kod maizi arī klāt!” “Kārs, kārs! kārs, kārs!” vārna ķērkusi pakaļ un aizlaidusies rāceņu laukā, kur neviļot satikusi balodi.
Lasīt tālākVārna, krauklis un žagata
Cīrulis izbrūvējis kumeļa pēdā alu un aicinājis citus putnus nosmeķēt. Vārna atlaidusies, teikdama: “Labāks, kā ūdens, labāks, kā ūdens!” Krauklis teicis: “Brangs, brangs — brangs, brangs!” Žagata: “Karaša pivo, karaša pivo!”
Lasīt tālākVārna, krauklis un žagata
Vārna gribējusi darīt alu, un nolaidusies tādēļ uz miežu rugāju. Tur uzgājusi miežu vārpu, nonesusi to pie peļķes un sākusi to tanī mērcēt. Kad pēc viņas gudrā prāta alus bijis gatavs, tad tā saukusi citus putnus, lai tie nāktu baudīt…
Lasīt tālāk