Lapsa, gudriniece, sadzirdējusi, ka cepta gaļa esot daudz gardāka nekā jēla, gribējusi izmēģināt. Reiz noķērusi vaboli, gājusi uz pieguļnieku ugunskuru otrpus upes, pļavmalā. Lapsa nosēdusies šaipus upes pļavmalā uz krasta, turējusi vaboli ar abām ķepām uz ugunskura pusi, lai cepot.
Lasīt tālākKas bailīgāks par zaķi
Zaķītis esot bīš tas vienīgais radījums, no kā neviens neesot bēdzis. Viņam vien esot bīš no visiem jābēg; un par to viņš gauži noskaities un gribēš sevim galu darīt. Tā viņš nu esot gāš pie ezera un gribēš slīcināties. Bet…
Lasīt tālākLapsa ar krūzi
Pļāvēji nolikuši piena krūzi aiz krūma. Pienākusi lapsa, iebāzusi krūzē galvu un izdzērusi pienu. Bet nu nevarējusi vairs galvu no krūzes ārā dabūt. Mocījusies visuvisādi, kamēr sākusi krūzi lūgties. Bet kad ar lūgšanos nekā nevarējusi izdarīt, tad saskaitusies un sacījusi:…
Lasīt tālākLapsa sludina mieru
Vienreiz lapsa skrēja pa mežu un ieraudzīja rubeni, kas tupēja kokā. Lapsa teica, ka esot bijusi pilsētā un tādu pavēli dabūjusi, ka rubeņiem vairs nav brīv kokos tupēt, tikai pa zaļām pļavām jāstaigājot. Te piepēži lapsa padzirdēja notālēm pakavus žvakstam…
Lasīt tālākKrauklis un lapsa
Reizi krauklis, skrīdams car ustobu, īraudzīja pakuortu sīru un, pajēmis tū, aizskrējis uz mežu. Atsasēdis kukā, suoka tū kņuobt. Kur bejuse, nabejuse? — daīt pi tuo kūka lopsa un soka uz kraukļa: “Kaids tu skaists, kaidas tavas acis, gūrni, spuorni!…
Lasīt tālākLapsa sludina mieru
Lapsa ienāca vienās mājās, uzkāpa istabas augšā un sacīja gailim: “Labrīt, kaimiņ, kāpi nu zemē, saderēsim mieru, jo tagad visi draudzību saderējuši.” Bet gailis, kaklu pastiepis, skatās un skatās. “Ko tu tur skaties?” lapsa vaicāja. “Es redzu vienu suni nākam,…
Lasīt tālāk