Meža zvēri

Lapsa ar krūzi

Reiz ganījies uz lauka liels bars zosu. Lapsa to savā ceļā ieraudzījusi un tūlīt viņai iekārojies zosu cepeša. Klusiņām tā pielīdusi pie zosu tēviņa klāt un taisījusies patlaban uz grābienu, te – kad tu izčibētu! — sāk kāds svilpot. Lapsa…

Lasīt tālāk

Kas bailīgāks par zaķi

Zaķis žēlojies, ka viņam uzbrūkot visādi zvēri un putni, bet neviens pats no viņa nebīstoties. Tā nu viņš skrēš uz ezeru un gribēš slīcināties. Ezera malā sēdēšas vardes un redzēšas, ka viņām skrien taisni virsū viens zvērs ar lielām garām…

Lasīt tālāk

Lapsa ap pīpi

Lapsa redzēja, ka cilvēki smēķēja; viņai arī iegribējās pasmēķēt. Un neko vairāk — nogāja vienu dienu uz klātāko pilsētu un nopirka pīpi. Mājās nākdama, iegāja lauka šķūnī un tūliņ iesāka smēķēt. Bet neviļot dzirkstele izkrita no pīpes, sausie salmi aizdegās…

Lasīt tālāk

Lapsa sludina mieru

Lapsa ieraudzījusi kokā vienu teteri un tūlin uzsākusi draudzīgu valodu: „Teterīt, vai tu zini, ka es biju pilsētā?” Teteris saka: „Biji, biji!” Lapsa stāsta tālāk: „Kādas es jaunas ziņas dzirdēju!”

Lasīt tālāk

Lapsa ar pīpi

Lapsai iegribējās ļaužu kārtā dzīvot: viņa sāka savā bedrē pīpi mutē ņemt un tabaku smēķēt. Iesmēķēja gan, bet nemaz nenokopa, tā kā uguns salmos (čužās) bij iekritusi, un svelme šo jau apņēmusi. Beidzot, kad liesmas taisni virsū šāvās, lapsa uztrūkās,…

Lasīt tālāk

Lapsa ar krūzi

Lapsa, ieraudzīdama krūzi uz akas malas gribējusi labprāt to baudīt, kas tur iekšā. Krūze, to manīdama, teikusi: “Kūmiņ, neaiztieci mani, jo tas, kas man iekšā, nav tevim likts, bet saimniecei.” “Negribu nemaz to aiztikt, kas man nav likts; gribēju tikai…

Lasīt tālāk