Zaķītis esot bīš tas vienīgais radījums, no kā neviens neesot bēdzis. Viņam vien esot bīš no visiem jābēg; un par to viņš gauži noskaities un gribēš sevim galu darīt. Tā viņš nu esot gāš pie ezera un gribēš slīcināties. Bet tur esot vardes bīšas, tās esot bēgušas; un tad zaķītis esot smējies, kamēr viņam lūpas pārplīsušas.
Tādēļ zaķi ir ar pārplīsušām lūpām.
A.Bīlenšteins