Lapsa reiz aicināsi starku pie sevis sērstu un devusi šķīstu ēdienu uz lēznim telēķim. Bet lapsa vie visu apēdusi, starka ar savu garo knāpi nekā nedabūsi. Tad akar starka aicināsi lapsu un devusi ēdienu garās pudelēs.Starka pati gan varēsi no…
Lasīt tālākKrauklis un lapsa
Dārzā kaltēts siers, bet krauklis tur izmaknījies vienu gabalu un aizlaidies pa visiem ezeriem. Te vārnas, žagatas un lapsa – kur bijušas, kur ne? – tikmēr ar šo lakstojušās viteņu viteņiem, kamēr sieru noņēmušas.
Lasīt tālākLapsa un strazds
Netālu no Dūņu ezera atrodas jauka birzīte. No visām pusēm aprobežo birzīti labības lauki un pār augstajiem rudziem un kviešiem maz vien ir redzamas tuvējās Mežiņu mājas. Taisni šīm mājām pretim ir birzes malā augsts un kupls bērzs, kuru bija…
Lasīt tālākLapsa un lakstīgala
Reiz lapsa noķērusi lakstīgalu un priecājusies, ka nu būšot gards kumoss. Lakstīgala atbildējusi, ka viņas gaļa neesot ēdama, bet ja to kādu dienu pabarojot rata rumbā, tad viņas gaļa paliekot garšīga. Lapsa arī tam noticējusi un iebāzusi lakstīgalu rata rumbā,…
Lasīt tālākLapsa un strazds
Strazdiņš bija ietaisījis kādā vecā ozolā ligzdiņu un izperējis četrus bērniņus. Kādu dienu atnāk pie ozola lapsa un prasa: “Strazdiņ, kā tu tik smuki dziedi!” Strazdiņš atbild: “Kā nu nedziedāšu, man ir četri bērniņi!” Te lapsa iet ap ozolu, vīcina…
Lasīt tālākVārna, cīrulis un suns
Cīrulītis lidinājās pār rijas jumtu un dziedāja jauki. Vārna vaicā: „Cīrulīti, cīrulīti, kas tev par jautrību uzgājusi?” „Kā nebūšu jautrs, bērniņi perēklī!” „Ai, cīrulīti, parādi arī man savus bērniņus.” Parāda — vārna atkal: “Ai, cīrulīti, cīrulīti, es ņemšu tavus bērniņus…
Lasīt tālāk