Reiz lapsa bija ļoti izsalkusi un ielīda kādā mājā, lai dabūtu ko paēst, bet nekur nekā nedabūja. Iegāja istabā, kur pie krāsns ieraudzīja abru. Tikko gribēja sākt ēst mīklu, nāca meitas, nu nezinādama ko darīt, ielēca abrā, apviļinājās ar mīklu…
Lasīt tālākLapsa māca vilku zvejot
Reiz ziemā kāds vīrs veda uz mājām zivis. Lapsa saodusi zivju smaku domā: “Nolikšos uz ceļa un izlikšos par beigtu.” Lapsa noguļas uz ceļa un zemnieks, viņu ieraudzījis, priecājās: “Nu būs manai sievai silta kažoka apkakle!”
Lasīt tālākLapsas smadzenes
Reiz lapsa gauži bij izsalkusi, tādēļ iezagās mājās, meklēdama kādu kumosu rokā dabūt. Izošņājās vienā kaktā, otrā – nekā nav. Ieies istabā, ierauga abrā mīklu. Nu būtu kas vēdaram, bet nav vairs laika: dzird meitas nākam. Nekā cita darīt, ātrumā…
Lasīt tālākLapsa māca vilku zvejot
Kādu reizi izbadējusies lapsa gājusi pa ceļu un no tālienes ieraudzījusi braucot zemnieku, kuram vezumā bijušas reņģes jeb zivis. Lapsai tūlin iešāvies prātā labs padoms un tā nogūlusies zemē, un kad zemnieks piebraucis, tā izlikusies par beigtu. Zemnieks bijis priecīgs…
Lasīt tālākLapsa māca vilku zvejot
Lapsa reizu siena kaudzē ēdusi zivi. Vilks – kur nācis, kur ne? – tai gāš garēm, brīnējies un prasīš, kur t’ šī to ņēmusi? Lapsa melosi, ka viņa to ar asti izzvejosi upē. Viņa aizvedusi vilku uz upi, izmācīsi, lai…
Lasīt tālākLapsa zog zivis
Reiz viens zvejnieks ved regavās zivis no upes. Lapsa ceļmalā jūt zivu smaku un viņai ar’ iekāris zivu gaļas. Viņa aizskrien ar riņķi zvejniekam priekšā, nogulstas uz ceļa un izliekas par nosprāgušu. Zvejnieks tur dabrauc un redz: lapsa nosprāgusi.
Lasīt tālāk