Vienai mātei bija trīs meitas. Neviens viņu neprecēja. Māte dažreiz pukojās: “Kaut vai pats velns nāktu manas meitas precēt!” Te ienāca arī velns ar salmu kājām, kā čākstēja vien, un prasīja, lai dodot vienu meitu. Labi. Iedeva. Velns pārveda meitu…
Lasīt tālākSaimnieka tēvs buris
Saimnieka tēvs bijis buris, viņš nomiris. Saimnieks tēvu ielicis zārkā un to aiznesuši uz klēti. Vakarā saimnieks teicis uz ganu puiku: “Tu ej uz klēti un vāķē manu tēvu!” Ganu puika ne par ko negājis. Tā buris palicis bez vāķētāja.…
Lasīt tālākVelns zārkā
Kāds vīrs visu mūžu bija dzīvojis bezdievīgi vien. Viņam bija dēls un tas pamazām sāka arī tēvam pakal trakot. Te vienu dienu dēls laukā ara. Tā pienāk vecs, vecs vīriņš un saka: “Vai tu gribi tāpat dzīvot, kā tavs tēvs…
Lasīt tālākStiprais dēls un velna mēles
Vienam tēvam bija tik stiprs dēls, ka tas varēja deviņu podu smagu zobinu svaidīt kā spalvu. Reiz tēvs saslima un teica dēlam: “Man vajag velna mēles – tad kļūšu vesels.” Dēls devās mežā velna mēles meklēt, bet nevarēja velnu sastapt…
Lasīt tālākNetīrais velna kalps
Dzīvojuši reiz divi brāļi. Viens bijis strādīgs un dievbijīgs, otrs slinks un gribējis labi dzīvot. Reiz slinkais brālis teicis: “Ka vai pats velns man naudu dotu.” Viens burvis slinko izmācījis, kā lai dara. Slinkais aizgājis uz mežu un nostājies uz…
Lasīt tālākBrāļi, lāči un burvju liktenis
Reiz dzīvoja viens mežsargs, kuram bija divi dēli. Katrs no viņiem izaudzināja divus lācēnus un nolēma doties pasaulē, lai iegūtu gudrību. Vispirms aizgāja vecākais dēls. Ejot ceļā, viņš iedūra nazi vecā celmā un paziņoja brālim: “Ja norunātajā dienā nepārnāku, izrauj…
Lasīt tālāk