Jaukā vasaras dienā lakstīgala pogāja. Te atnāca vanags, sacīdams: “Izmāci mani arī tā pogāt!” “Labi, labi! bet tad tev jānāk katru dienu no vietas.” Tā notika. Te vienu dienu vanags atnāk un lakstīgalas pašu laiku nav mājā. Tā vanags pakampj vienu lakstīgalas bērnu un aprij.
Pārnāk lakstīgala – vanags pretim; “Es tavu bērniņu izmācīšu par kalēju un, ja gribi, vēl tos citus lai.” Bet lakstīgala nedeva tos citus bērnus. Kā nedeva, vanags sakampa bērnus ar visu māti un aprija. Bet vēlāk meža malā lapsa atkal saplēsa pašu vanagu.
J. Bridaks Sodu Sesevē, A. Bīlenšteina kr.