Vienreiz krupis brauca pa mežu ar baltas maizes vezumu, un satika vēzi. Vēzis lūdzās krupim vienu baltu maizi un krupis iedeva arī, lai ēd. Kamēr šis ēda, pieradās kurmis, varde, sisenis un gribēja baltu maizi atņemt. Šis nedeva un nu izcēlās ķilda. Bet vanags, ķildniekus ieraudzījis, nolaidās zemē, aprija visus četrus un taisījās atkal patlaban aizlaisties. Bet tai pašā brīdī medinieks – kur gadījies, kur ne – nošāva vanagu un atdeva sunim, lai apēd. Medinieka suns apēda vanagu un palika tik trekns, ka nespēja ne godīgi vairs paskriet.
K. Bērziņš Jelgavas apkaimē, A. Bīlenšteina krājumā.