Viņos laikos kādam tēvam bijuši četri bērni: viens dēls un trijas meitas. Meitas čakli aptecēja savu veco tēvu – atraikni – un dēls atkal nerima sirmgalvim kādu gārdāku kumosiņu piegādāt. Pie tādiem labiem bērniem tēvam bij īsti laimīgas vecuma dienas.…
Lasīt tālākBrīnumu stabulītes
Kādam puisēnam nomiris vienā nedēļā tēvs un otrā nedēļā māte. Sērdienītis katru dienu gājis uz kapsētu un raudājis gaužas asaras. Bet vienu dienu māte iznākuse no kapa un iedevuse puisēnam trīs stabulītes, sacīdama: “Kuš, kuš, bērniņ, še tev tās stabulītes.…
Lasīt tālākBrīnuma lampa
Agrāk vienā mājā dzīvojis tēvs un tēva brālis. Tēva brālis bijis buris. Kad tēvs nomiris, tad viņa vienīgais dēls vēl bijis puika. Viņš dzīvojis pie tēva brāļa, bura. Buris puiku visādi nerrojis. Puikam nebijis nekur ko iet un tas joprojām…
Lasīt tālākApķērīgam visur laimējas
Jauns puisis gribēja pasauli redzēt. Viņš atstāj tēva būdiņu un aiziet uz svešu, svešu zemi, kur salīgst pie kāda kunga kalpot. Bet tai zemē bij briesmīgi ļauni ļaudis. Katru svešinieku tie tik ilgi pīnēja, gūstīja, mulšināja, kamēr beidzot savos nagos…
Lasīt tālākLāča dēls
Reiz saimnieks sūtījis meitu linus plūkt. Dienvidū meita turpat apgūlusies laukā un cieti piemigusi. Te iznācis no meža liels lācis, saņēmis meitu priekšķetnās, iestiepis klinšu alā un sadzīvojis gandrīz gada laiku. Meitai no lāča piedzimis spirgts dēls. Citādi dēls izskatījies…
Lasīt tālākStiprinieks kauj velnus un raganas
Vienam tēvam bijis dēls vārdā Stiprais. Kad Stiprais bija izaudzis, tas sacījis tēvam : “Tēt, parādi jele, cik lieli ir mūsu lauki.” Tēvs vedis rādīt. Bet lauka vidū augusi liela, liela egle. Stiprais vaicājis: ,,Kas tā par puķīti?” un izrāvis…
Lasīt tālāk