Lapsai iegribējās ļaužu kārtā dzīvot: viņa sāka savā bedrē pīpi mutē ņemt un tabaku smēķēt. Iesmēķēja gan, bet nemaz nenokopa, tā kā uguns salmos (čužās) bij iekritusi, un svelme šo jau apņēmusi. Beidzot, kad liesmas taisni virsū šāvās, lapsa uztrūkās,…
Lasīt tālākLapsa ar krūzi
Lapsa, ieraudzīdama krūzi uz akas malas gribējusi labprāt to baudīt, kas tur iekšā. Krūze, to manīdama, teikusi: “Kūmiņ, neaiztieci mani, jo tas, kas man iekšā, nav tevim likts, bet saimniecei.” “Negribu nemaz to aiztikt, kas man nav likts; gribēju tikai…
Lasīt tālākLapsa cepj vaboli
Lapsa, gudriniece, sadzirdējusi, ka cepta gaļa esot daudz gardāka nekā jēla, gribējusi izmēģināt. Reiz noķērusi vaboli, gājusi uz pieguļnieku ugunskuru otrpus upes, pļavmalā. Lapsa nosēdusies šaipus upes pļavmalā uz krasta, turējusi vaboli ar abām ķepām uz ugunskura pusi, lai cepot.
Lasīt tālākLapsa ar krūzi
Pļāvēji nolikuši piena krūzi aiz krūma. Pienākusi lapsa, iebāzusi krūzē galvu un izdzērusi pienu. Bet nu nevarējusi vairs galvu no krūzes ārā dabūt. Mocījusies visuvisādi, kamēr sākusi krūzi lūgties. Bet kad ar lūgšanos nekā nevarējusi izdarīt, tad saskaitusies un sacījusi:…
Lasīt tālākLapsa sludina mieru
Vienreiz lapsa skrēja pa mežu un ieraudzīja rubeni, kas tupēja kokā. Lapsa teica, ka esot bijusi pilsētā un tādu pavēli dabūjusi, ka rubeņiem vairs nav brīv kokos tupēt, tikai pa zaļām pļavām jāstaigājot. Te piepēži lapsa padzirdēja notālēm pakavus žvakstam…
Lasīt tālākKrauklis un lapsa
Reizi krauklis, skrīdams car ustobu, īraudzīja pakuortu sīru un, pajēmis tū, aizskrējis uz mežu. Atsasēdis kukā, suoka tū kņuobt. Kur bejuse, nabejuse? — daīt pi tuo kūka lopsa un soka uz kraukļa: “Kaids tu skaists, kaidas tavas acis, gūrni, spuorni!…
Lasīt tālāk