Strazds kādā mazā eglītē bij uztaisījis perekli. Bērni jau bija izperēti, kad lapsa, pie egles piegājusi, sauca: “Citi jau sēj un man vēl nav arkls taisīts! Gribu šo eglīti nocirst arkla ilksim.” Strazds sāk lūgties, lai jele necērtot un neizpostot…
Lasīt tālākLapsa un strazds
Strazds bija ābelē izperējis bērnus. Tur atnāca lapsa un sacīja: “Strazdiņ, ja tu man nedosi vienu no saviem bērniem, tad es šo ābeli ar savu asti nocirtīšu.” Strazds raudāja, raudāja, bet pēdīgi tomēr nometa lapsai vienu bērnu. Gluži tāpat klājās…
Lasīt tālākLapsa apēd lāča medu
Lācis Andrievs, vilks Juris un lapsa Anna reiz gāja pa pasauli pastagāties. Gar bišu dārzu ejot, lācis paņēma vienu medus tropu; vilkam bija avina puse līdz, bet lapsai nebija nekā. Vakariņās vilks apēda avina pusi, lācis tukšoja i tukšoja savu…
Lasīt tālākSasistais vilks nes veselo lapsu
Lapsa reiz kautkur dabūjusi zivis, savilkusi savā alā un sākusi alas priekšā ēst. Atnāk vilks un prasa, lai dodot viņam ar’. Lapsa saka, lai ejot vien pats zvejot Vilks žēlojas, ka viņš jau zvejot nemākot. Lapsa pamāca: “Iebāz tik asti…
Lasīt tālākLapsa apēd lāča medu
Lācim bij divi gājēji: meita lapsa, puisis vilks. Reiz lācis gāja pastaigāties un atrada bišu dārzu. Viņš paņēma vienu stropu, pārnesa savas mājās un nostatīja sava lauka malā. Bet lapsa par varu arī gribēja medu pabaudīt. Turpat nu lauka malā…
Lasīt tālākLapsa ieved vilku klētī
Seņuok lopsa beja vylkam sīva. Reizi vīnam saiminīkam beja kuozas. Vylks ar lopsu aizguoja uz kuozom. Jī sadūmuoja meklēt gordumu. Vylks pa lūdzeņu īleida klētī. Lopsa atsasāda uz lūdzeņa. Vylks jam maizi un gaļi un dūd lopsai. Lopsa ād un…
Lasīt tālāk