Bija karsts laiks. Strādnieki strādāja laukā un ļoti noslāpa. Saimniece iznesa krūzē dzērienu. Pusdienā strādnieki pārgāja majā, bet krūzi bija aizmirsuši pārnest. Sacēlās vējš, tas pūta krūzes dobumā un rūca tik dobji kā nezvērs. Te izlīda lapsa no meža, ieraudzīja…
Lasīt tālākLapsa ar parazītiem
Lapsa reiz cēlusies pār upi. Bet plostā, caurumā, iesprūdusi kāja. Dažas nedēļas nabadzīte savārgusi uz plosta: nemācējusi kāju izpestīt laukā. Beidzot nīkulei ādā ieviesušies ložņātāji un knosējuši šo tīri bez jēgas. Te par laimi gadījies vīrs; tas izpestījis lapsu no…
Lasīt tālākLapsas bērni
Lapsas bērni, no mātes šķirdamies, bēdājušies: “Diezin, kad un kā mēs plašajā pasaulē vairs satiksimies?” “Nesakiet neko,” māte atteikusi, “gan jau reizi tiksimies!” Ja citādi ne, pie kažoku skrodeļa droši vien saredzēsimies.”
Lasīt tālākLapsa ar krūzi
Reiz ganījies uz lauka liels bars zosu. Lapsa to savā ceļā ieraudzījusi un tūlīt viņai iekārojies zosu cepeša. Klusiņām tā pielīdusi pie zosu tēviņa klāt un taisījusies patlaban uz grābienu, te – kad tu izčibētu! — sāk kāds svilpot. Lapsa…
Lasīt tālākLapsa ap pīpi
Lapsa redzēja, ka cilvēki smēķēja; viņai arī iegribējās pasmēķēt. Un neko vairāk — nogāja vienu dienu uz klātāko pilsētu un nopirka pīpi. Mājās nākdama, iegāja lauka šķūnī un tūliņ iesāka smēķēt. Bet neviļot dzirkstele izkrita no pīpes, sausie salmi aizdegās…
Lasīt tālākLapsa sludina mieru
Lapsa ieraudzījusi kokā vienu teteri un tūlin uzsākusi draudzīgu valodu: „Teterīt, vai tu zini, ka es biju pilsētā?” Teteris saka: „Biji, biji!” Lapsa stāsta tālāk: „Kādas es jaunas ziņas dzirdēju!”
Lasīt tālāk