Reiz bija viens mežsargs, tam bija divi dēli. Tie izaudzināja katrs sev divi lācēnus un norunāja iet pasaulē gudrībā pieņemties. Papriekšu aizgāja vecākais dēls. Aiziedams viņš iedūra nazi vecā celmā un pieteica brālim: “Ja norunātā dienā nepārnāku, tad izrauj nazi…
Lasīt tālākKalēja dēla līgava
Vienam kalējam trīs dēli. Un visus trīs viņš laidis pasaulē laimes meklēt. Labi. Gājuši, gājuši – nonākuši pie krustceļiem. Vecākais brālis teicis: “Nu mums laiks šķirties – es iešu pa labo roku.” Vidējais sacīja: “Un es iešu pa kreiso.” Bet…
Lasīt tālākLāča dēls
Reiz saimnieks sūtījis meitu linus plūkt. Dienvidū meita turpat apgūlusies laukā un cieti piemigusi. Te iznācis no meža liels lācis, saņēmis meitu priekšķetnās, iestiepis klinšu alā un sadzīvojis gandrīz gada laiku. Meitai no lāča piedzimis spirgts dēls. Citādi dēls izskatījies…
Lasīt tālākOdi un zirgs
Liels brūns zirgu lācis bija gauži izsalcis. Pa mežmalu staigādams ieraudzīja arāju aram un apņēmās to ar visu zirgu apēst. Pamazītēm vien vilkās un vagas galā apakš kupla kļava uz krūtim uzgūlies, gaidīja arāju piedzenam. Zem vienas kļavu lapas bija…
Lasīt tālākCeplītis un lācis
Reiz lācis gāš nejauši garēm gar ceplīša pērkli, kur atradušies tikai mazie ceplēni. Kad nu vecais ceplīts pārnācis, tad šie ar bailēm stāstīši, cik lielu un briesmīgu zvēru viņi redzēši. Vecais ceplīts un ielaidies mazā krūmiņā un lēcis arvien augstāku…
Lasīt tālākPar brīnum lielo gaili
Gailis satiek lāci un vaicā: “Kur iedams?” “Eimu galu meklēt.” “Ai, lācīti, labāk tevi dzīvu norīšu.” “Rij!” Un gailis norija lāci. Velāk satiek vilku un vaicā: “Kur iedams?” “Eimu galu meklēt.” “Ai, vilciņ, labāk tevi dzīvu norišu.”
Lasīt tālāk