Cilvēks

Lācis grib plēst cilvēku

Saimnieks aris līdumā. Zirgs, nodzīts, lāgā nevilcis. Saimnieks par to dusmojies: “Kaut tevi lāči apēduši!” Tūliņ lācis arī no meža ārā: lai tikai dodot šurp! Saimnieks satrūcies un lūdzies: lai mazākais vēlot vēl šo līdumu pabeigt, tad, tad. “Labi, labi!”…

Lasīt tālāk

Cūka ceļ ēku

Reiz sadraudzējušies kopā vepris, āzis, gailis, pīle un nosprieduši pie cilvēkiem vairs nedzīvot, bet doties mežā un uzmeklēt pašiem savu dzīves vietu. Tā viņi arī iegājuši lielā mežā, nometušies pie kādas upītes un dzīvojuši kādu laiku itin priecīgi bez rūpēm.…

Lasīt tālāk

Lapsa ap pīpi

Lapsa redzēja, ka cilvēki smēķēja; viņai arī iegribējās pasmēķēt. Un neko vairāk — nogāja vienu dienu uz klātāko pilsētu un nopirka pīpi. Mājās nākdama, iegāja lauka šķūnī un tūliņ iesāka smēķēt. Bet neviļot dzirkstele izkrita no pīpes, sausie salmi aizdegās…

Lasīt tālāk

Cilvēks māca zvērus amatā

Vienreiz vecs vīriņš gāja pa mežu. Viņam uzkrita lapsa, sacīdama: “Vīrs, es tevi nokodīšu!” “Nekod vis mani, es tevi izmācīšu par muzikantu.” “Ja, tas man patīk! tad tikai māci tūliņ!” “Zināms tūliņ! Nogriezīšu tikai pidelbomu.” Un vīriņš nogrieza klūgu, pieklūgoja…

Lasīt tālāk