Kad Dievs visus zvērus, putnus un citus dzīvniekus gan zemes virsū, gan ūdenī bija radījis, tad izrādījās, ka par visiem bailīgākais bija zaķis. No viņa neviens nebijās, bet viņš pat no mazākā troksnīša saslēja ausis, lapās iekšā. Zaķis par to…
Lasīt tālākLapsa un strazds
Strazdi ietaisīja bērželī gūstu (ligzdu) un perēja bērnus. Te pienāca pie bērziņa lapsa un prasīja strazdam, lai nometot tai zemē visus pautiņus, jo lapsa jau no laika gala pazīstama kā liela kārumniece. Strazdu pārītis par to dikti izbijās un nezināja,…
Lasīt tālākLapsa dziedē slimo lauvu
Vienreiz lauvai bij lapsa ar vilku par kalpiem. Un tas gadījās, ka lauva saslima. Tad lapsa aizbēdza projām un nebija trīs dienas nemaz mājā. Bet vilks sacīja lauvai: “Ja nu lapsa pārradīsies, tad vajadzētu viņu pušu parplēst.” Kad nu lapsa…
Lasīt tālākLapsa un lakstīgala
Lapsa grib lakstīgalu noķert un tādēļ saka: „Uja! Kur tu vareni dziedi, tīri sirds sāk kūsāt. Nāc, lai tevi par tādu varenu balsi apkampju un skūpstu.” Nabadzīte, lapsas viltību nepazīdama, iet arī; bet šī, lakstīgalu nagos dabūjusi, saka: „Nu man…
Lasīt tālākLapsa pie lauvas bedres
Veca lauva palikusi nespēcīga un nevarēsi vair nekādu zvēru saķert. Tad viņa izdomāsi viltību, kā zverus piemānīt. Viņa nogulusies savā bedrē, izlikusies par dikti vāju un aicināsi citus zvērus, lai nākot viņu vēl priekš nāves apraudzīt. Kurš zvērs nu atnācis,…
Lasīt tālākLapsa dziedē slimo lauvu
Lauva bīsi slima un visi zvēri pie viņas mielošies un kurināši uguni. Lapsa solīsies lauvu izārstēt: lauva jāietinot vilka ādā. Lācis tūlin gribēš grābt vilku cieti. Vilks no bailēm vaļā muti laidis ļekas vaļā taisni caur uguni. No tā laika…
Lasīt tālāk