Vārna, krauklis un žagata

Vārna gribējusi darīt alu, un nolaidusies tādēļ uz miežu rugāju. Tur uzgājusi miežu vārpu, nonesusi to pie peļķes un sākusi to tanī mērcēt. Kad pēc viņas gudrā prāta alus bijis gatavs, tad tā saukusi citus putnus, lai tie nāktu baudīt viņas darītu alu, un brēkusi pilnā kaklā: “Nāk, nāk!” Uz šo saukšanu atskrējis krauklis.

Šis iebāzis savu resno knābi peļķē un, gribēdams savu radinieci uzslavēt, prom laizda-mies, brēcis: “Brangs alus, brangs alus!” Pēc tam atlaidusies žagata, kura laikam no krievu zemes atnākusi še ciemā; šī viegla sieva ievilkusi knābī malku darītā alus, prom laizdamās slavēdama, teikusi: “Karašo pivo, karašo pivo!”

Skābais Ēdolē.