Pelēkā cielava veselu cēlienu nostaigājusi vecam arājam pakaļ, gaidīdama, vai nedziedās? Bet tik veci jau labprāt nedzied gandrīz nekad, tādēļ nabadzīte izgaidījusies velti un palikusi bez dziesmām. Tikai to paguvusi noskatīties, kā vecais, tiklīdz zirgs piepēži arklu ātrāk sarāvis, nespēcībā arvien uz priekšu palīgojies un arkls iečirkstējies gar akmeņiem trīdamies.
To cielava pa-turējusi un tādēļ vel šo baltu dienu tekādama šūpojas, šad, tad iečirkstēdamās: “Čivi, čivi!” “Ciliks, ciliks! gludgalviņ, gludgalviņ!” (Auseklis Lielvārdē).
Āronu Matīss Bērzaunē