Reiz suņi bija padarījuši īstus suņu nedarbus: nokoduši za-ķus. Par tadu slepkavību meža kustoņi apsūdzēja suņus Dievam. Bet tiesas priekšā suņi aizbildināja savu nedarbu ar to, ka teicās bijuši badā. Lietu izklaušināja un atrada suņu ierunu par dibinātu, bet tomēr…
Lasīt tālākCilvēks māca zvērus amatā
Are, tas bijis tanīs laikos, kad cilvēki, lopi un zvēri varējuši sarunāties. Toreiz nogājis kāds vīrs uz mežu malku cirst, uzmeklējis sausu koku un sācis strādāt. Te tam pienākusi lapsa un uzsaukusi: “Vīrs, es tevi ēdīšu!” Virs gan nebijies, bet…
Lasīt tālākSuns un kaķis (zaķis)
Vecos laikos kaķim bijis ganos jāiet, suns dzīvojis brīvā pa māju, jo Dievs viņam bijis devis brīvgrāmatu. Kādā karstā vasaras dienā pārnācis kaķis, gluži nokusis, no- guris, no ganiem mājā un atradis suni mierīgi pakrēslā, dārzā kaņepēs guļam. Suņam guļot,…
Lasīt tālākVilks kāzās
Vienam saimniekam bijis vecs suns, kurš pa mežu skraidīdams, bieži saticies ar vienu vilku un pēdīgi ar to iedraudzējies. Kad nu reiz suņa saimnieka mājā bijušas kāzas, tad suns, kaulus grauzdams, iedomājies arī savu draugu mežā, atvedis to mājā un…
Lasīt tālākLapsa māca vilku zvejot
Lapsa reizu siena kaudzē ēdusi zivi. Vilks – kur nācis, kur ne? – tai gāš garēm, brīnējies un prasīš, kur t’ šī to ņēmusi? Lapsa melosi, ka viņa to ar asti izzvejosi upē. Viņa aizvedusi vilku uz upi, izmācīsi, lai…
Lasīt tālākCilvēks māca zvērus amatā
Vienreiz vecs vīriņš gāja pa mežu. Viņam uzkrita lapsa, sacīdama: “Vīrs, es tevi nokodīšu!” “Nekod vis mani, es tevi izmācīšu par muzikantu.” “Ja, tas man patīk! tad tikai māci tūliņ!” “Zināms tūliņ! Nogriezīšu tikai pidelbomu.” Un vīriņš nogrieza klūgu, pieklūgoja…
Lasīt tālāk