Reiz lapsa bija ļoti izsalkusi un ielīda kādā mājā, lai dabūtu ko paēst, bet nekur nekā nedabūja. Iegāja istabā, kur pie krāsns ieraudzīja abru. Tikko gribēja sākt ēst mīklu, nāca meitas, nu nezinādama ko darīt, ielēca abrā, apviļinājās ar mīklu un aizskrēja uz mežu, kur satika vilku. Vilks prasīja, kas viņai kaišot, ka laizoties?
Lapsa, kā jau viltniece, saka, vai nepazīstot smadzenes?
Vilks prasa, lai viņam arī dod, bet lapsa nedod un saka, lai uzkāpjot kalniņā un lai skrienot pret koku, tad būšot smadzenes, cik gribēšot. Vilks nu arī skrēja pret koku un bija beigts.
A.Miglava, A.Bērzkalnes krājumā.