Meža zvēri

Zvēri bēgdami iekrīt bedrē

Mēslenīcā apakš cāļu luktas bijuši sakrājušies daudz netīrumu, kuri sākuši iesilt un kūpēt. Vista naktī pamanījusi tādus garaiņus un tūdaļ tai iesities prātā: “Kad tikai zeme nedeg? Kas, jods, cits tā kūpētu?” Bailēs sākusi kladzināt. Gailis atmodies: “Kas nu, kas…

Lasīt tālāk

Kas bailīgāks par zaķi

Zaķis žēlojies pie Dieva par to, ka viņš tāds bailīgs esot radīts. Dievs atteicis: “Par to tev atkal garas ausis, ka vari smalki dzirdēt savu uzbrucēju, un vieglas kājas tam izmukt.” Zaķis ar to nav tomēr bijis apmierināts un gājis…

Lasīt tālāk

Lapsa apēd lāča medu

Lācis Andrievs, vilks Juris un lapsa Anna reiz gāja pa pasauli pastagāties. Gar bišu dārzu ejot, lācis paņēma vienu medus tropu; vilkam bija avina puse līdz, bet lapsai nebija nekā. Vakariņās vilks apēda avina pusi, lācis tukšoja i tukšoja savu…

Lasīt tālāk

Sasistais vilks nes veselo lapsu

Lapsa reiz kautkur dabūjusi zivis, savilkusi savā alā un sākusi alas priekšā ēst. Atnāk vilks un prasa, lai dodot viņam ar’. Lapsa saka, lai ejot vien pats zvejot Vilks žēlojas, ka viņš jau zvejot nemākot. Lapsa pamāca: “Iebāz tik asti…

Lasīt tālāk

Lapsa apēd lāča medu

Lācim bij divi gājēji: meita lapsa, puisis vilks. Reiz lācis gāja pastaigāties un atrada bišu dārzu. Viņš paņēma vienu stropu, pārnesa savas mājās un nostatīja sava lauka malā. Bet lapsa par varu arī gribēja medu pabaudīt. Turpat nu lauka malā…

Lasīt tālāk

Lapsa ieved vilku klētī

Seņuok lopsa beja vylkam sīva. Reizi vīnam saiminīkam beja kuozas. Vylks ar lopsu aizguoja uz kuozom. Jī sadūmuoja meklēt gordumu. Vylks pa lūdzeņu īleida klētī. Lopsa atsasāda uz lūdzeņa. Vylks jam maizi un gaļi un dūd lopsai. Lopsa ād un…

Lasīt tālāk