Saimnieks brauca pilsētā un satiek lāci. Lācis saka: “Es tevi nomaitāšu!” “Nemaitā vis mani, došu tev cūku ieēsties.” Labi, lai tad rītu atsūtot. Rītā saimnieka puisis ved lācim cūku un satiek lapsu. Lapsa vaicā: “Ko tur vedi?” Tā un tā,…
Lasīt tālākNo cilvēka jābaidās
Ēlivants dzirdēš, ka visi zvēri baidoties no cilvēka, bet viņš lielījies, ka viņam nebūtu no cilvēka bailes, lai tik parādot, kur cilvēks esot. Lapsa uzņēmusies par rādītaju un izvedusi ēlivantu no meža uz ceļa. Pa to ceļu gāš viens puika…
Lasīt tālākNepateicība pasaules alga
Reiz kāds saimnieks iet caur lielu mežu un ierauga zalti iesprū-dušu akmeņu starpā. Zaltis žēli lūdzās saimnieku, lai jel viņu at-pestot, ko šis arī izdara. Bet par pateicību atpestītais zaltis rauga saimniekam rokā iekost. Tas atrauj savu roku nost un…
Lasīt tālākLācis grib plēst cilvēku
Viens vīrs mežā lielā salā uzkūris uguntiņu sasildīties. Ne cik ilgi – lācis klāt, lai ļaujot šim arī pasildīties. Atļāvis. Tad lācis itin mierīgi notupies pie uguns sildīties. Te – kur gadījusies, kur ne? – atskrien lapsa; bet nenāks vis…
Lasīt tālākKā cilvēks lāci piemānījis
Lācis izkāpis saimniekam bites un saimnieks par to lāci izrāmījis. Šis solījies saimniekam savas sāpes atdarīt. Pēc kāda laika abi atkal salabījušies: lācis saimniekam neatriebsies, ja tad un tad, tur un tur saimnieks aizjās tādā zirgā, kāda lācis nepazīs.
Lasīt tālākLācis grib plēst cilvēku
Saimnieks aris līdumā. Zirgs, nodzīts, lāgā nevilcis. Saimnieks par to dusmojies: “Kaut tevi lāči apēduši!” Tūliņ lācis arī no meža ārā: lai tikai dodot šurp! Saimnieks satrūcies un lūdzies: lai mazākais vēlot vēl šo līdumu pabeigt, tad, tad. “Labi, labi!”…
Lasīt tālāk