Citām reizēm lakstīgala un lēlis sastrīdējās balss dēļ. Lēlis teica: “Mana balss daudz jaukāka nekā tava.” Lakstīgala atbildēja: “Nē, mana balss jaukāka.” Tā viņi strīdējās no rīta līdz pat vakaram, kamēr lakstīgalai iešāvās prātā labs padoms un viņa teica uz…
Lasīt tālākVārna
Kādu dienu māte iedevusi dēlēnam maizīti, apsmērētu ar krējumu. Puika palaidnis nolaizījis no virsas krējumu, bet maizi atstājis. Māte nu ņēmusi puiku kaunināt, sacīdama: “kārs, kārs!” Tanī brīdī gadījies arī vārnai būt pagalmā un tā to uzdzirdējusi sākusi ķērkt pakaļ.…
Lasīt tālākLēlis un lakstīgala
Kad putni bij radīti, tad Dievs teicis: “Eitat nu paši pie cilvēkiem dziedāt mācīties!” Tūlin visi izklīduši. Arī lakstīgala ar lēli (nakts bezdelīgu) sarunājušies pasteigties: lakstīgala laidīšoties pie arāja, lēlis pie malējām maltuvē. Labi! Un nedabūja ne apskatīties — lakstīgala…
Lasīt tālākLēlis un lakstīgala
Visi putni bij izmeklējušies dziesmas; tikai lēlim ar lakstīgalu trūcis. Nu šie norunājuši: ko rītā celdamies pirmāk dzirdēšot, to par dziesmu paturēšot. Labi! Lēlis uzcēlies itin agri — gani patlaban lopus slaukuši: “Rīrū, rīrū!” un govs tai brīdī laidusi: “Čurr,…
Lasīt tālākCeplītis un lācis
Reiz lācis gāš nejauši garēm gar ceplīša pērkli, kur atradušies tikai mazie ceplēni. Kad nu vecais ceplīts pārnācis, tad šie ar bailēm stāstīši, cik lielu un briesmīgu zvēru viņi redzēši. Vecais ceplīts un ielaidies mazā krūmiņā un lēcis arvien augstāku…
Lasīt tālākPele un zvirbulis
Vienreiz pele ar zvirbuli kopā krāja ziemai barību. Atnāca rudens, sāk šie savā starpā dalīt vasaras krājumu pus uz pusi. Dalīja, dalīja, nevarēja satikt — saplūcās abi. Tik ilgām plūcās, kamēr pie beigām abi nokusa. Un tad viņi skrēja vēl…
Lasīt tālāk