Citām reizēm lakstīgala un lēlis sastrīdējās balss dēļ. Lēlis teica: “Mana balss daudz jaukāka nekā tava.” Lakstīgala atbildēja: “Nē, mana balss jaukāka.” Tā viņi strīdējās no rīta līdz pat vakaram, kamēr lakstīgalai iešāvās prātā labs padoms un viņa teica uz lēli: “Vai māki jauki dziedāt, par to nestrīdēsimies, bet es došu šādu padomu: kas rīt agrāki piecelsies, tas uzvarējis un tam lai paliek skaistā balss!”
Lēlis teica: “Labi, tas man patīk!” Lēlis gāja gulēt, bet lakstīgala vis ne. Viņa dziedāja, pogoja, trekšķināja līdz pusnaktij. Pusnaktī, drusku nosnaudusies dziedāja atkal – dziedāja, kamēr arājs nāca tīrumā art un apdziedāja to – dziedāja, kamēr gani dzina ganos un apdziedāja arī tos. Lēlis, rītā uzmodies, redzēdams, ka jau par vēlu, sapīcis dziedāja tikai: “Tarr!”
M. Krogzemis no sava skolnieka M. Stārķa Lielvārdē, Brīvzemnieka kr.