Pūce

Pūce

Pūce arī ieskrējusi mājās no cilvēkiem dziesmas mācīties. Bet – kā gadījies, kā ne? – uzkūlusies uz istabas augšu pie vistām. Tūliņ vienu vistu noēdusi; bet tad arī palikusi tik slinka, ka nemaz vairs neticies mācīties, gulēt vien gribējusi. Tādēļ laidusies uz mežu atpakaļ izgulēties un labāk palikusi bez dziesmām. Lasīt tālāk

Pūce ar zvirbuli

Ai, ai, zvirbuli, kad ņemsi sievu?
“Rudeni, rudeni ap miežu laiku.”
Visus putniņus kāzās aicina,
Pūcīte palika neaicināta. Lasīt tālāk

Pūce un vanags

Vanags bija iedomājies pūcei bērnus nolaupīt un nogājis pie šās lišķēdamies: “Vai, māsiņ, kas tev par smukiem bērniņiem!” Pūce lepodamās taisījusi acis cieti un sacījusi: “Kur smuka māte, tur smuki bērni!” Tikām vanags ar bērniem prom. Lasīt tālāk

Pūce un vanags

Vanags briesmīgi bij izsalcis. Un, kā par spīti vēl, nekur un nekur iedomāties kumosu saķert. Ozolā, tur nu būtu bijuši pūculēni ligzdā: bet vecā pūce tup klāt, kā piesieta – eji nu eji! Beidzot gudrinieks pielēks klāt un klidinās itin tā laipni: “Vai! kas tev par skaistiem bērniņiem! – tīri vai acis mielojas.” Lasīt tālāk