Vienam saimniekam bija liels suns Balčus. Vienreiz meža malā rudzus pļaujot, Balčus bija saimniekam līdz, skraidīja tur. Te atkūlās vilks, sacīdams: “Balču, brāl, es tevi edīšu!” Šis atsacīja: “Ko tu nu edīsi, tu redzi, ka esmu dikti vājš!” Vilks vaicāja:…
Lasīt tālākAklais vilks
Reiz vērsis gājis mežā ganīties un saticis pulka vilku. Vilki vaicājuši: “Vēršeli, vēršeli, vai tev nav bail no mums?” “Ko no tādiem kaķiem izbaidīšos?” Tā vārda pēc vilki briesmīgi saskaitās: tūliņ apstāja vērsi, nogāza gar zemi, sasēja kājas un lika…
Lasīt tālākKas bailīgāks par zaķi
Agrāk mežos bija daudz zaķu, bet viņi arvien tika stipri vajāti. Reiz viņi sapulcējušies nosprieduši, ka iešot slīcināties, jo no visiem viņiem jābaidoties un visi tos vajājot. Tad viņi salasījušies lielā pūlī un visi gājuši uz vienu dīķi. Kad nonākuši…
Lasīt tālākKrauklis un lapsa
Reizi krauklis, skrīdams car ustobu, īraudzīja pakuortu sīru un, pajēmis tū, aizskrējis uz mežu. Atsasēdis kukā, suoka tū kņuobt. Kur bejuse, nabejuse? — daīt pi tuo kūka lopsa un soka uz kraukļa: “Kaids tu skaists, kaidas tavas acis, gūrni, spuorni!…
Lasīt tālākLapsa māca vilku zvejot
Reiz tuvu pie meža bijušas mājas. Lapsa iznākusi no meža, ieraudzījusi mājas un gājusi turp, saozdama ceptu zivu smaku. Saimniece arī cepusi pašreiz zivis, un kamēr viņa aizgājusi uz pagrabu pēc krējuma, lapsa paņēmusi krietnu zivi un steigusies atpakaļ uz…
Lasīt tālāk