Lapsa nogājusi pie dzērves, lai iemācot lidot. Dzērve saņēmusi lapsu, uznesusi augstu, augstu un tad laidusi zemē, teikdama: “Kruķi kvasti! kruķi kvasti!” [No krievu: rhenb [djcnm]. Lapsa gan kruķījusi kvasti, bet tas neko nelīdzējis; kā nākusi zemē – nositusies.
Lasīt tālākPar brīnum lielo gaili
Tāļā zemē reiz dzīvoja vienās mājās veca sieviņa. Un tai bija gailītis; to iesaukuse par Papu. Vienreiz viņa pasauca Papu istabā, un iedeva ēst. Kamēr Papus ēda, pati aizgāja govi slaukt. Bet gailis, miežus apēdis, ieiet kukiņā, apgāž piena podu…
Lasīt tālākZelta oliņa
Dzeivuoja vecis i buoba. Jim beja raiba vistiņa. Tei nū-dēja zalta ūliņu. Vecis syta, syta šū ūliņu, bet nasasyta; buoba syta, syta – nasasyta. Srēja pelīte un astīti dasadyura pi ūliņas. Tej nūkrita zemē un saduza. Vecis i buoba suoka…
Lasīt tālākPar brīnum lielo gaili
Diži vecos laikos vienam saimniekam auga gailis, tas paauga tik liels, kā pirte. Nu to var domāt, ko tas līdz paaugt būs apēdis un ko tas paaudzis varēja apēst. Saimnieks caur viņu tīri nabags palika. Nevarēdams tā vairs izturēt, solīja…
Lasīt tālākKaķis kauj lapsēnus
Reiz kaķis ar gaili nopirkuši pirti par dzimtu. Netāļu no pirts arī lapsai-kūmiņam bijusi ala. Kādu dienu kaķis izgājis uz medībām, gailis palicis mājā. Lapsa kūmiņš to noskatījies, viņš atlīdis pie pirts un sācis lēkāt, sācis vaimanāt: “Vai, kā kājiņas…
Lasīt tālākGaiļa saruna ar vistu ziemā
Vista, no perekļa lēkdama, kliedz: “Man jāiet viscaur ziemu plikām, basām kājām! Man jāiet viscaur ziemu plikām, basām kājām!” Gailis, vistu izbārdams, saka: “Nu, kādas tad man tās pastalas! Nu, kādas tad man tās pastalas!”
Lasīt tālāk