Jauns puisis gribēja pasauli redzēt. Viņš atstāj tēva būdiņu un aiziet uz svešu, svešu zemi, kur salīgst pie kāda kunga kalpot. Bet tai zemē bij briesmīgi ļauni ļaudis. Katru svešinieku tie tik ilgi pīnēja, gūstīja, mulšināja, kamēr beidzot savos nagos…
Lasīt tālākLācis par precinieku
Vienam ķēniņam trīs meitas. Reiz ķēniņš brauc uz Vāczemi un prasīja savām meitām: “Ko es jums pārvedīšu?” Vecākā teica: “Pārved man tādu ratiņu, kas pats vērpjas!” Viduvējā teica: “Pārved man tādas zelta tītavas, kas pašas tinas!” Jaunākā teica: “Pārved man…
Lasīt tālākKurpju ādas uzminētājs par precinieku
Viena māte izaudzināja pirtī tik lielu uti, ka varēja savai meitai veselu pāri kurpju pataisīt. Reiz māte ar meitu ielūgtas kāzās. Dzīrās māte apsola savu meitu tam par sievu atdot, kas uzminēšot, no kādas ādas meitai kurpes. Izminas viens, otrs…
Lasīt tālākZalša līgava
Kādā karstā vasaras dienā, pašā dienasvidū, trīs meitas gājušas uz jūru mazgāties. Mazgājoties viena tikusi: “Nu, redzēs gan, kura no mums pirmā apprecēsies!” Otra atbildējusi: “Pirmā apprecēsies tā, kura visskaistākā!” Trešā neteikusi nekā. Pēc kāda brīža trešā meita izkāpusi pirmā…
Lasīt tālākKaza par līgavu
Vienreiz dzīvoja viens vecs pāris, tiem nebija neviena bērna. Tā sieviņa sacīja: “Kad jel Dievs mums tādu bērnu dotu kā šo kazlēnu, tad mēs arī to mīlētu.” Pēc neilga laika deve Dievs tiem meitu, bet kā kazlēnu iekš kazu ādas.…
Lasīt tālākVella dvēsele olā
Reizu kādam ķēniņam bija pazudusi viņa vienīgā meita. Viens no viņa zaldātiem apņēmās to uzmeklēt un dabūt. Tas nu devies uz lielu ezeru, kāpa laivā un aizbrauca pāri uz salu, kas bija ezera vidū. Uz šās salas bija skaista pils,…
Lasīt tālāk