Muļķa velns
Vienreiz zēns ezera malā ganīja cūkas un vija pātagas. Vij, vij – te ierauga velnu no ezera izlienam. Velns vaicā, ko viņš ar auklu darīšot.
Vienreiz zēns ezera malā ganīja cūkas un vija pātagas. Vij, vij – te ierauga velnu no ezera izlienam. Velns vaicā, ko viņš ar auklu darīšot.
Pie viena ezera reiz dzīvoja skolnieks, viņš bieži gāja uz ezeru un berza tur zivīm maizi. Zivis bija tā pie viņa pieradušas, ka viņš ar
Zaķis žēlojies, ka viņam uzbrūkot visādi zvēri un putni, bet neviens pats no viņa nebīstoties. Tā nu viņš skrēš uz ezeru un gribēš slīcināties. Ezera
Zaķītis esot bīš tas vienīgais radījums, no kā neviens neesot bēdzis. Viņam vien esot bīš no visiem jābēg; un par to viņš gauži noskaities un
