Ezers

Puika ar zivi

Pie viena ezera reiz dzīvoja skolnieks, viņš bieži gāja uz ezeru un berza tur zivīm maizi. Zivis bija tā pie viņa pieradušas, ka viņš ar tām varēja rotaļāties: viņas no šā nemaz nebaidījās. Sevišķi viņš bija iedraudzējies ar vienu lielu zivi. Viņš varēja sēsties tai pat mugurā un vizināties pa ezeru. Pēdīgi zivs to nesa pāri no vienas ezera malas uz otru. Lasīt tālāk

Kas bailīgāks par zaķi

Zaķis žēlojies, ka viņam uzbrūkot visādi zvēri un putni, bet neviens pats no viņa nebīstoties. Tā nu viņš skrēš uz ezeru un gribēš slīcināties. Ezera malā sēdēšas vardes un redzēšas, ka viņām skrien taisni virsū viens zvērs ar lielām garām ausim. Lasīt tālāk

Kas bailīgāks par zaķi

Zaķītis esot bīš tas vienīgais radījums, no kā neviens neesot bēdzis. Viņam vien esot bīš no visiem jābēg; un par to viņš gauži noskaities un gribēš sevim galu darīt. Tā viņš nu esot gāš pie ezera un gribēš slīcināties. Bet tur esot vardes bīšas, tās esot bēgušas; un tad zaķītis esot smējies, kamēr viņam lūpas pārplīsušas. Lasīt tālāk