Reiz dzeguze prasīja kurlam arājam pēc govju meitām, bet vecis nedzirdēja un prasīja: “Ko, ko?” un nospļāvās. Dzeguze aizskrēja teikdama: “Ku! ku!” un arī nospļāvās, tādēļ vēl šo baltu dienu viņa tā kūko un spļaudās.
Lasīt tālākKrauklis
Krauklis aizlaidies pie nama durvim, nosēdies uz celma un klausījies, klausījies, vai neiedziedāsies kāds istabā. Taī brīdī saimniece namā kapājusi kaulainu gaļu: “Kram, kram!” Krauklis jokojies pakaļ: “Kram, kram!”
Lasīt tālākSniedze
Sniedze gājusi taisni kāzās dziesmas mācīties. Un tur jau dziesmu tiešām pa pilnam. Bet, par nelaimi, tai dienā briesmīgs vēja putenis sacēlies un tādēļ laukā pie logiem nevarējusi nekā sadzirdēt. Vēlāk tikai puisis iznācis svilpodams zirgus kopt. Tik tad arī…
Lasīt tālākDzeguze
Dzeguze pieskrējusi pie veca veca arāja, kas stipri bijis kurls un prasījusi: kur govju meitas esot? Arājs klausījies: “Ko, ko?” Prasījusi vēl reiz; bet šis atkal: “Ko, ko?” Nu dzeguze dusmās nospļāvusies, mēdīdama: “Kū, kū! kū, kū!” Tādēļ vēl šodien…
Lasīt tālākIrbe
Irbe jau pašā agrumā ielaidusies dārzā, meitas meklēdama. Bet kas tik agri dziedās? It īpaši tanīs mājās nekad dziesmas nedziedājuši, jo saimniece bijusi barga, barga un, zināms, tad jau meitas nedzied. Tā arī torīt – maza maza gaismiņa, jau saimniece…
Lasīt tālākŽubīte
Žubīte lēkājusi pa ozolu zariem un ap ganu meitu; bet tā nedziedājusi un nedziedājusi. Te pienācis puisis, tas apķēris meitu un noskūpstījis. Ko nu gaidīt? Tūliņ čaukstējusi pakaļ, kā tiem tur skūpstoties atskanējis un projām skrienot apsolījusies. “Līdz, līdz, līdz…
Lasīt tālāk