Strazds bija ābelē izperējis bērnus. Tur atnāca lapsa un sacīja: “Strazdiņ, ja tu man nedosi vienu no saviem bērniem, tad es šo ābeli ar savu asti nocirtīšu.” Strazds raudāja, raudāja, bet pēdīgi tomēr nometa lapsai vienu bērnu. Gluži tāpat klājās…
Lasīt tālākZvēri bēgdami iekrīt bedrē
Mēslenīcā apakš cāļu luktas bijuši sakrājušies daudz netīrumu, kuri sākuši iesilt un kūpēt. Vista naktī pamanījusi tādus garaiņus un tūdaļ tai iesities prātā: “Kad tikai zeme nedeg? Kas, jods, cits tā kūpētu?” Bailēs sākusi kladzināt. Gailis atmodies: “Kas nu, kas…
Lasīt tālākKas bailīgāks par zaķi
Zaķis žēlojies pie Dieva par to, ka viņš tāds bailīgs esot radīts. Dievs atteicis: “Par to tev atkal garas ausis, ka vari smalki dzirdēt savu uzbrucēju, un vieglas kājas tam izmukt.” Zaķis ar to nav tomēr bijis apmierināts un gājis…
Lasīt tālākLapsa apēd lāča medu
Lācis Andrievs, vilks Juris un lapsa Anna reiz gāja pa pasauli pastagāties. Gar bišu dārzu ejot, lācis paņēma vienu medus tropu; vilkam bija avina puse līdz, bet lapsai nebija nekā. Vakariņās vilks apēda avina pusi, lācis tukšoja i tukšoja savu…
Lasīt tālākSasistais vilks nes veselo lapsu
Lapsa reiz kautkur dabūjusi zivis, savilkusi savā alā un sākusi alas priekšā ēst. Atnāk vilks un prasa, lai dodot viņam ar’. Lapsa saka, lai ejot vien pats zvejot Vilks žēlojas, ka viņš jau zvejot nemākot. Lapsa pamāca: “Iebāz tik asti…
Lasīt tālākLapsa apēd lāča medu
Lācim bij divi gājēji: meita lapsa, puisis vilks. Reiz lācis gāja pastaigāties un atrada bišu dārzu. Viņš paņēma vienu stropu, pārnesa savas mājās un nostatīja sava lauka malā. Bet lapsa par varu arī gribēja medu pabaudīt. Turpat nu lauka malā…
Lasīt tālāk