Kuilītis bija nodomājis mājas celt. Viņš lūdza vērsi, tekuli, lāci, zostēviņu un gaili talkā. Bet visi atteicās un aizbildinājās ar šādiem tādiem steidzamiem vasaras darbiem: vērsim jābeidzot pļava pļaut, tekulim jāmācot jēriņi lēkāt un badīties, lācim jāpārlūkojot dravas, zostēviņam jāsargājot…
Lasīt tālākStirna un vilks
Stirna reiz paslēpa bērnus šķūnī, piesacīdama: “Bērni mīļie! nelaidiet neviena iekšā, kamēr es jūs saukšu šādiem vārdiem: bērniņi mīļie, laidiet mani iekšā: pilni ragi siena, pilni ciči piena!” Labi! Bet stirna nav gabalu aizgājusi, te vilks klāt ar savu rupjo…
Lasīt tālākVilks un teļi
Vilks, gar teļu aploku ložņādams, kāri glūn uz teļiem. Saimnieks uzsauc: “Neglūni uz maniem teļiem!” “Kā? vai man tavu teļu nebūs brīv aplokā skatīties.”
Lasīt tālākZvēru kaŗš suņa dēļ
Vienam saimniekam bija liels suns Balčus. Vienreiz meža malā rudzus pļaujot, Balčus bija saimniekam līdz, skraidīja tur. Te atkūlās vilks, sacīdams: “Balču, brāl, es tevi edīšu!” Šis atsacīja: “Ko tu nu edīsi, tu redzi, ka esmu dikti vājš!” Vilks vaicāja:…
Lasīt tālākVērsis ceļ ēku
Reiz vērsis visus mājas kustoņus saaicināja kūti būvēt. Visi arī sanāca. Bet kad sāka būvēt, tad cits pēc cita aizgāja, jo darbs bija grūts. Nu vērsis viens pats kūti būvējis: ar ragiem dzinis baļķus augšā un lielām pūlēm to taisījis…
Lasīt tālākVilks nes āzi
Vilks satvēra āzi, pārsvieda uz muguras un stiepa uz mežu. Kazas prasīja: “Mikiņ, Mikiņ! nu tu aizjāji, bet kad nāksi atpakaļ?” “Redzēs gan, kā vedīsies; kas arī var zināt, vai maz jele vairs pārnāku.”
Lasīt tālāk