Gailītis un vistiņa

Gailītis ar vistiņu bija aizgājuši riekstot. Gailītis uzkāpa legzdā, pašā galotnē; vistiņa palika apakšā gaidīt, Gailītis norauj vienu riekstu – nosviež zemē, norauj otru – nosviež zemē; kā sviedis trešo – vistiņai acī iekšā. “Kad tevi nolāpāmais!” gailītis sabīstas, “tik aplami man sen nav nogājis.” Bet vistiņa to nemaz nedzird: kliegdama uz mājām prom. Lasīt tālāk

Suns ar kazu

Sunim bij ienācis prātā pašūpoties: lai kaza nākot līdz pie šūpolēm! Kazai tas Dieva dots. Suns nu iekāpa šūpolēs un kaza ar ragiem šūpoja, ka vējš vien gar acim skrēja. Bet tikām, tikām – pārtrūka striķis un par nelaimi suns pakārās. Lasīt tālāk

Suns ar āzi

Āzis gribēš līst caur sētu dārzā, bet iespiedies sētas caurumā. Daskrēš suns un sācis āzi plēst. Āzis nu sācis žēlīgā balsī lūgties: “Neplēs drēbu!”

Suns ar aitu

Aita ēdusi sienu ar gardu muti; bet suņam, to redzot, radusies skaudība.

Viņš saktījies, skatījies, uzlēcis uz siena un aizdzinis aitu projām. No tā nu esot cēlies sakāms vārds par skaudīgu cilvēku: “Sēd kā suns uz siena: ne pats ēd, ne aitai dod.”

Pieci kaķi

Pieci kaķi brauca mežā malku cirst. Cirta, cirta pulka, nesacirta nekā. Visi astes sacēluši, pārbrauca mājā. Pārbrauca mājā, apskatās labi – malkas nekā.

Nu brauca otrreiz, pārveda katrs pa pagalei: viena pagale īsa, otra strupa, trešā ne īsti strupa, ne īsti īsa. Beidzot visi pieci iekūra uguni, iekūra uguni, vārīja putru, izvārīja putru, ēda kā negauši. Lasīt tālāk

Suns ar gaļas gabalu

Suns gāš par laipu ar lielu gaļas kumāsu mutē.

Ūdenī viņš redzēš savu pakrēsli un domāš, ka tas ir cits suns ar vēl lielāku gaļas gabalu.

Viņš tūlin gribēš to ķert, Lasīt tālāk