Reiz suns nozaga gaļas gabalu un stiepa prom, ko nagi nesa. Kaķis, to paredzējis, poš pakaļ sunim atņemt. Skrēja, skrēja abi divi, uzskrēja kalnā un iesāka plūkties. Un kā viņi plūcās! Drizi viens apakšā, drīzi otrs; un kas tur asiņu…
Lasīt tālākSuns, kaķis un vilks
Vienai saimniecei bij sunītis un kaķītis. Reiz saimniece gāja uz otrām mājām un sunītis ar kaķīti vazājās līdz. Saimniece gan biedināja: “Nenākat līdz, vilks jūs nokodīs!” bet kas tad nu katrreiz klausa. Un tā nu sunītis ar kaķīti skrēja, skrēja,…
Lasīt tālākSuns par kunga pavāru
Reiz kungs gāja medīt. Pie mazas mājiņas nošāva zaķi un atdeva savam sunim, pieteikdams: “Pārnes un izvāri man azaidu!” Labi. Mājā suns sāka zaķim kājas grauzt. Sulainis prasa: “Ko tur dari?” “Kājas laizu – laizi tu arī!” Sulainis laiza, laiza,…
Lasīt tālākPar kazu
Vienam tēvam tris meitas. Reiz tēvs sūta jaunāko meitu kazu ganīt. Meita paņem maizi līdz un ganos visu maizi atdod kazai. Vakarā tēvs vaicā kazai: “Ko tev laba deva ēst?” “Ko nu deva? Deva ūdeni dzert, deva dūņas ēst.” Tad…
Lasīt tālākLopu saruna ziemas svētkos
Ziemas svētku naktī gailis dzied: “Kristus ir dzīīmis!” To dzirdot, vista prasa: “Kad, kad, kad?” Zoss, kas jau daudz ko saprot aplam, atbild: “Pēr, pēr pēr!”
Lasīt tālākZirgs, lapsa un lācis
Pi vīna saiminīka kalpuova vacs zyrgs, jis aiz sava vacuma naspēja vairs struoduot Saiminīks nagribēja viņa barūt un padzyna viņu nu sātas. Viņu dzeidams, saiminīks pateicis, kad atneškys uz sātu dzeivu luoci, tad baruoškys da smertei [kr, cvthnm, nāve].
Lasīt tālāk