Krauklis aizlaidies pie nama durvim, nosēdies uz celma un klausījies, klausījies, vai neiedziedāsies kāds istabā. Taī brīdī saimniece namā kapājusi kaulainu gaļu: “Kram, kram!” Krauklis jokojies pakaļ: “Kram, kram!”
Lasīt tālākVārna, krauklis un žagata
Cīrulis izbrūvējis kumeļa pēdā alu un aicinājis citus putnus nosmeķēt. Vārna atlaidusies, teikdama: “Labāks, kā ūdens, labāks, kā ūdens!” Krauklis teicis: “Brangs, brangs — brangs, brangs!” Žagata: “Karaša pivo, karaša pivo!”
Lasīt tālākVārna, krauklis un žagata
Vārna gribējusi darīt alu, un nolaidusies tādēļ uz miežu rugāju. Tur uzgājusi miežu vārpu, nonesusi to pie peļķes un sākusi to tanī mērcēt. Kad pēc viņas gudrā prāta alus bijis gatavs, tad tā saukusi citus putnus, lai tie nāktu baudīt…
Lasīt tālākVilks un krauklis
Vienreiz vilks mežā kā skrējis, uzskrējis uz naglu un sadūris kāju. Sāpēs vilks atgulies garšļaukus, ka jādomā, tūliņ vai sprāgs. Krauklis, to redzēdams, pielaidies klāt un sācis jau mirējam acis knābāt; bet vilks kā ķēris, noķēris knābiķi un gribējis jau…
Lasīt tālākKrauklis un lapsa
Reizi krauklis, skrīdams car ustobu, īraudzīja pakuortu sīru un, pajēmis tū, aizskrējis uz mežu. Atsasēdis kukā, suoka tū kņuobt. Kur bejuse, nabejuse? — daīt pi tuo kūka lopsa un soka uz kraukļa: “Kaids tu skaists, kaidas tavas acis, gūrni, spuorni!…
Lasīt tālākKrauklis un lapsa
Dārzā kaltēts siers, bet krauklis tur izmaknījies vienu gabalu un aizlaidies pa visiem ezeriem. Te vārnas, žagatas un lapsa – kur bijušas, kur ne? – tikmēr ar šo lakstojušās viteņu viteņiem, kamēr sieru noņēmušas.
Lasīt tālāk